Mana vasara beidzot ir pusee... emociju pa pilno, bet nav nekas taads, ko vareetu pateikt.
Biju domaajis sarakstiit kko interesantu, bet tagad nekas nenaak praataa.
Tacu tas noziimee tikai to, ka man buus daudz vairaak ko staastiit, kad es atbrauksu maajaas.
Un sobriid arii jaaiztiek bez bildeem, jo vnk nav bijis laiks uznemt pat dazus kadrus. kaapeec taa?
laikam taadeel, ka pirmais, galvenais un vieniigais uzdevums pa siim 5 nedeelaam ir bijis izdziivot. Jaa, vnk IZDZIIVOT.
Jo sis darbs cilveeku izliek aarpus no vina komforta zonas ne pa jokam. un tad nevar ne labi pastraadaat, ne padomaat, ne izbaudiit to, ko dari.
Katru riitu es celos prieka pilns un tajaa pasaa laikaa nomaakts, jo es nezinu, vai sii diena buus viena no taam, kad tu satiec vislaipnaakos un jaukaakos cilveekus, kas no tevis peerk visu peec kaartas, vai arii taada diena, kad vnk debesis kriit virsuu un tev liekas, ka visiem paliek pretiigi tevi ieraugot.
Un luuk veel viena lieta, ko esmu sapratis- es varbuut neesmu talantiigs tirgotaajs vai kaartiigs darba ruukis, kas bez jautaajumiem rukaa 13 stundas dienaa nedomaajot par to, vai tas ir pareizi un lietderiigi... bet es esmu visnotal pacietiigs un pozitiivi domaajoss. un tas atmaksaajas. un ja otra vasaras puse buuz tikpat raziiga, tad buus loti, loti labi. bet ziniet- otra vasaras puse buus daudz raziigaaka. jo tagad es saprotu, ko es daru un kaa sii sisteema straadaa.
Ik pa laikam skatos bildes draugos. jauki jums tur visiem iet. nesen pozitivus bija. Redzu bildes ar daargaam izklaideem uz kugiem, klubos un lielaas maajaas. lasu ierakstus par to, cik skaistas dienas aizvadiitas, vnk staigaajot apkaart ar draugiem, dzerot kokteilus un izklaideejoties. Domaaju par to, cik loti dazi cilveeki domaa, ka vini ir forsi un speeciigi, ka nokaartojusi eksaamenus universitaatees vai skolaas un tagad pelniiti bauda 3 meenesus atpuutas. Domaaju par tiem daziem ierakstiem, kuros lasu to, cik traki daziem liekas tas, ka vasara jau pusee, tik maz kas izdariits un driiz jau atkal saaksies drausmiigaa skola, kuraa buus jaamocaas.
Un es vairs nesaprotu tos cilveekus. man pasam paliek neerti domaajot par to, cik nelietderiigi esmu izmantojis laiku savos 20 gados un to, ka esmu suudzeejies par kkaadiem kontrikiem, eksiem un to, ka no riita nevar paguleet ilgaak.
Peec siim 5 nedeelaam joprojaam esmu tas pats Anrijs, kam patiik metaals, melnais humors, gitaaras un kurs smejas kopaa ar tiem, kas jokojas par manaam rakstura vai izskata iipatniibaam. Atgriezoties maajaas man joprojaam gribeesies latviesu alu un kaartiigus 5dienas vakarus.
Bet tagad es arii zinaasu, cik loti pateiciigs esmu saviem vecaakiem, vecvecaakiem un braaliem par to, ko vini dariijusi manaa labaa. Es tagad zinu, ka celsanaas 6os no riita ir nevis sods, bet prieksrociiba. Un... un... veel citas labas lietas.
Un es gribu visiem, kas so lasa, paluugt vienu lietu- atgaadiniet man ik pa laikam to, ko es te sarkastiiju. Visu to, ko esmu sapratis un apneemies, lai man vieglaak patureet sevii siis veertiibas.
Paldies visiem- gan skeptikiem, gan atbalstiitaajiem, gan tiem, kam vienalga.
Ar cienu,
Anrijs
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru